Daudz esmu domājusi un daudz arī "baudījusi" skaistās Lielbritānijas ēšanas paradumus. Cik valsts pati skaista ar tās dabu un arhitektūru, tik virtuve - nu, nekāda..... Laikam trāpīgāk, kā to pateikusi Džoanna Eglīte 2011. gada 12.oktobra Ievā, nepateikšu ne es, ne arī kāds cits. Tāpēc atļaušos citēt dažus fragmentus no raksta "Viena diena Velsā", kur pieminēti ne tikai ēsanas paradumi, bet arī citi mīļi, jauki sīkumi.
Cilvēki apmierinātām sejām vēro gājējus un braucējus, tiesājot sestdienas pudiņus, sacepumus un jēra steikus, malkojot tam visam pa virsu alu un ērti zvilnot āra restorānu un kafejnīcu krēslos. Cik labi, ka viņi nezina, ko nozīmē ēst garšīgi, citādi daļa omulības un apmierinātības izgaistu kā nebijusi. Man nav ne jausmas, kādēļ, bet britu virtuve lielākoties ir vai nu pavisam nebaudāma, vai baudāma tikai bada stāvoklī. Ikdienas ieskrietuves, ēdnīcas un pabi, kuros pusdieno vairākums britu, burtiski vai sacenšas par spēju pagatavot negaršīgākus ēdienus. Tāpat ir vērts izvairīties no britu sieriem un tortēm.
Un te vēl jauks apraksts par lauku ceļiem:
Kamēr apcerīgi veries uz akmens namu un iztēlojies naktsmāju romantiku, uz ceļa noteikti parādās aizelsies fazāns, kas, izmisīgi palēkdamies, var ne pa jokam izbiedēt nesagatavotu autobraucēju. Izskatās, ka viņam atpogājies smagais spalvu tērps un draud nošļukt, tāpēc viņš klupdams krizdams tur to abām rokām, vienlaikus cerot pēc iespējas ātrāk šķērsot brauktuvi tieši pirms mašīnas. ne mazāk savādi uz ceļiem uzvedas arī kretni apaļas irbes un vāveres. Viņi visi kaut kur joņo, liekot braucējiem atraut acis no aitu baltajiem kukulīšiem, pievēršoties ceļam.
Lasīju šos trāpīgos aprakstus un balsī smējos. Paldies Džoannai. :)
Cilvēki apmierinātām sejām vēro gājējus un braucējus, tiesājot sestdienas pudiņus, sacepumus un jēra steikus, malkojot tam visam pa virsu alu un ērti zvilnot āra restorānu un kafejnīcu krēslos. Cik labi, ka viņi nezina, ko nozīmē ēst garšīgi, citādi daļa omulības un apmierinātības izgaistu kā nebijusi. Man nav ne jausmas, kādēļ, bet britu virtuve lielākoties ir vai nu pavisam nebaudāma, vai baudāma tikai bada stāvoklī. Ikdienas ieskrietuves, ēdnīcas un pabi, kuros pusdieno vairākums britu, burtiski vai sacenšas par spēju pagatavot negaršīgākus ēdienus. Tāpat ir vērts izvairīties no britu sieriem un tortēm.
Un te vēl jauks apraksts par lauku ceļiem:
Kamēr apcerīgi veries uz akmens namu un iztēlojies naktsmāju romantiku, uz ceļa noteikti parādās aizelsies fazāns, kas, izmisīgi palēkdamies, var ne pa jokam izbiedēt nesagatavotu autobraucēju. Izskatās, ka viņam atpogājies smagais spalvu tērps un draud nošļukt, tāpēc viņš klupdams krizdams tur to abām rokām, vienlaikus cerot pēc iespējas ātrāk šķērsot brauktuvi tieši pirms mašīnas. ne mazāk savādi uz ceļiem uzvedas arī kretni apaļas irbes un vāveres. Viņi visi kaut kur joņo, liekot braucējiem atraut acis no aitu baltajiem kukulīšiem, pievēršoties ceļam.
Lasīju šos trāpīgos aprakstus un balsī smējos. Paldies Džoannai. :)
