Dzīves kā košuma triumfs

/M.Freimanis/

Izplānots kā pārsteigums
Pār zemi laižas
Nakts un mēness atkal skumst
Nebrīnies, ja izmisums
Tā dzeļ kā nātres
Mums vēl jāpaspēj būt mums
Un kāpēc man vienmēr šķiet,
Tev laimes nepietiek,
Pat tad, ja neaizmieg

Šonakt atgriezos no Mārtiņa piemiņas koncerta. Kā pareizi tajā pateica Valtrers, tas jau nav piemiņas koncerts, tas ir Mārtiņa triumfa koncerts. Tas tiešām bija triumfs! Lai gan sajūta visu laiku bija tāda, ka Mārtiņš ir ar mums koncertā, tomēr žēl, ka viņš to triumfu nesajūt, bet tikai vēro no mākoņa maliņas un nevar priekā padalīties ar mums visiem. Paldies visiem, kas sarīkoja brīnišķīgo pasākumu, bet vislielākais paldies Mārtiņam par talantu un mīlestību.