Nu tā! Ir atkal pagājis laiks, dzīve turpinās un kad jau gandrīz paspēju piemirst par tādu eksemplāru kā mans apzadzējs Andis Meisters, viņš atkal liek par sevi atcerēties. Patiesībā ir bijušas vairākas tādas reizes šo divu gadu laikā, kopš neesmu ar viņu ne zilbes pārmijusi, kad atkal un atkal viņš uzrodas vai nu ar draudiem vai salabšanas mēģinājumiem jeb pat ar šantāžu.
To jau es pat nezinu, cik reizes un kad viņš man ir draudējis, jo viņš nezin manu īsto telefona numuru un veco numuru es ieslēdzu tikai reizēm, varbūt reizi pusgadā uz īsu brīdi. Un tad arī es tur reizēm atrodu pa kādam draudam, ķengai utt. Kā jau jūs visi ziniet, pirmā viņa saaktivizēšanās notika apmēram 2011. gada pavasarī, apmēram pusgadu pēc tam, kad pārtraucu ar viņu jebkāda veida sakarus. Toreiz viņš bija izdomājis aizčāpot līdz mana tēva darba vietai un apmelot manu tēvu, stāstot, ka viņš esot zaglis. Alkoholiķa murgi!!!
Pēc tam atkal pagāja vairāki mēneši un precīzi 2011.gada 1.oktobrī, skaistā saulainā rudens dienā, kad man ar draugiem bija paredzēts brauciens uz Līgatni pie dabas, agrā rītā pienāca lūdzoša īsziņa no Anda, lai es aizsūtot viņam kāda populāra cilvēka telefona numuru. Es biju šokā! Gan par to, ka viņš pēc tā visa, ko pastrādājis, spēj man kaut ko lūgt tā, it kā vēl vakar būtu draudzīgi runājušies, gan arī par to, ka viņš ļoti labi zin, ka man tā cilvēka telefona numura nav, nekad nav bijis un nevar būt. Tātad tā bija vēlme uzsākt sakarus, izzondēt manu noskaņojumu. Es neatbildēju.
Varbūt pa starpu bijuši vēl kādi draudi vai citi brīnumi, bet jauns aktivitātes periods viņam sākās 2012. gada augustā. Nejauši uzķēru atkal kādu viņa īsziņu ar rupjībām un draudiem. Bija arī vairāki telefona zvani, uz kuriem nereaģēju. Un tad pienāca vēstule pa pastu ar draudiem un šantāžu, piedraudot ar dažām darbībām, ja es nelikšot mierā viņa ģimeni. Interesanti gan, kā tad es nelieku to ģimeni mierā? Ne jau es dzeru, ne skandālus taisu, ne zogu, ne draudu, es pat nereaģēju uz viņa ziņām, zvaniem. Tad gan mans mērs atkal bija pilns un es otro reizi vērsos policijā. Pirmajā reizē par zagšanu, šoreiz par draudiem un šantāžu. Interesantākais tas, ka tieši tāpat man piedraudēja ar šantažēšanu Anda brālis toreiz, kad lūdzu viņa palīdzību kaut kādā veidā ietekmēt Andi, lai viņš atdod man nozagtās mantas. Cerēju uz sapratni, bet dabūju draudus mani šantažēt. Tā kā tas laikam viņu vidū nav nekas īpašs, ja brāļi viens pēc otra gatavi draudēt un šantažēt, lai tikai nebūtu jāatdod tas sīkums, kaut paši laiku pa laikam maksā sodos tūkstošus. Bet tas ir atsevišķs stāsts, ko tagad neiztirzāšu.
Tagad ir 2012. gada 28. septembris. Liekas, ka puisim atkal kaut kas bijis padomā, jo apmēram pirms nedēļas tika pieķerts grābstoties gar manas mājas ieejas durvju kodu tumšajā diennakts laikā. Pieķeršanas brīdī pagriezās un aizgāja. Vai cilvēks, kurš būtu gribējis izrunāt lietas, kā to dara normāli cilvēki, būtu aizgājis? Nē! Acīmredzot atkal kārtējās kretīnības prātā.
To jau es pat nezinu, cik reizes un kad viņš man ir draudējis, jo viņš nezin manu īsto telefona numuru un veco numuru es ieslēdzu tikai reizēm, varbūt reizi pusgadā uz īsu brīdi. Un tad arī es tur reizēm atrodu pa kādam draudam, ķengai utt. Kā jau jūs visi ziniet, pirmā viņa saaktivizēšanās notika apmēram 2011. gada pavasarī, apmēram pusgadu pēc tam, kad pārtraucu ar viņu jebkāda veida sakarus. Toreiz viņš bija izdomājis aizčāpot līdz mana tēva darba vietai un apmelot manu tēvu, stāstot, ka viņš esot zaglis. Alkoholiķa murgi!!!
Pēc tam atkal pagāja vairāki mēneši un precīzi 2011.gada 1.oktobrī, skaistā saulainā rudens dienā, kad man ar draugiem bija paredzēts brauciens uz Līgatni pie dabas, agrā rītā pienāca lūdzoša īsziņa no Anda, lai es aizsūtot viņam kāda populāra cilvēka telefona numuru. Es biju šokā! Gan par to, ka viņš pēc tā visa, ko pastrādājis, spēj man kaut ko lūgt tā, it kā vēl vakar būtu draudzīgi runājušies, gan arī par to, ka viņš ļoti labi zin, ka man tā cilvēka telefona numura nav, nekad nav bijis un nevar būt. Tātad tā bija vēlme uzsākt sakarus, izzondēt manu noskaņojumu. Es neatbildēju.
Varbūt pa starpu bijuši vēl kādi draudi vai citi brīnumi, bet jauns aktivitātes periods viņam sākās 2012. gada augustā. Nejauši uzķēru atkal kādu viņa īsziņu ar rupjībām un draudiem. Bija arī vairāki telefona zvani, uz kuriem nereaģēju. Un tad pienāca vēstule pa pastu ar draudiem un šantāžu, piedraudot ar dažām darbībām, ja es nelikšot mierā viņa ģimeni. Interesanti gan, kā tad es nelieku to ģimeni mierā? Ne jau es dzeru, ne skandālus taisu, ne zogu, ne draudu, es pat nereaģēju uz viņa ziņām, zvaniem. Tad gan mans mērs atkal bija pilns un es otro reizi vērsos policijā. Pirmajā reizē par zagšanu, šoreiz par draudiem un šantāžu. Interesantākais tas, ka tieši tāpat man piedraudēja ar šantažēšanu Anda brālis toreiz, kad lūdzu viņa palīdzību kaut kādā veidā ietekmēt Andi, lai viņš atdod man nozagtās mantas. Cerēju uz sapratni, bet dabūju draudus mani šantažēt. Tā kā tas laikam viņu vidū nav nekas īpašs, ja brāļi viens pēc otra gatavi draudēt un šantažēt, lai tikai nebūtu jāatdod tas sīkums, kaut paši laiku pa laikam maksā sodos tūkstošus. Bet tas ir atsevišķs stāsts, ko tagad neiztirzāšu.
Tagad ir 2012. gada 28. septembris. Liekas, ka puisim atkal kaut kas bijis padomā, jo apmēram pirms nedēļas tika pieķerts grābstoties gar manas mājas ieejas durvju kodu tumšajā diennakts laikā. Pieķeršanas brīdī pagriezās un aizgāja. Vai cilvēks, kurš būtu gribējis izrunāt lietas, kā to dara normāli cilvēki, būtu aizgājis? Nē! Acīmredzot atkal kārtējās kretīnības prātā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru