Andis Meisters

Ar visu iepriekš aprakstīto notikumi, kuros iesaistīts Andis Meisters, nav beigušies. Nu jau pagājis ilgāks laiks kopš man zināmā pēdējā notikuma. Ne man laiks bijis, ne vēlēšanās par šo zagli domāt, ja vien tas mani pašu un manu tēvu nebūtu skāris. Jāsaka, ka šis nu ir tas tipiskākais gadījums, par kuru var teikt, ka cilvēks zāģē zaru, uz kura pats sēž un arī to, ka pats savā acī neredz pat ziloni.

Andis laikam nespēja sagremot to, ka pēc kārtējā delīrija, pēc kura man tika uzvelti visi pasaules grēki un paziņots, ka viņa brālis Ar****s mani labprāt nožņaugtu (varbūt tu, Andi, to noliegsi, jo ar atmiņu dzērumā tev tā pašvaki),  beidzot nolēmu viņu pasūtīt un mainīt savu telefona numuru. Diezgan biju atklausījusies pa četriem gadiem nepamatotos ķērcienus un fantāzijas, jo šis cilvēks neprot lietas izrunāt, pārbaudīt faktus, bet gan gāž pa taisno virsū visas samazgas tam, kam to visvieglāk izdarīt. Bet varbūt vienkārši šis kompleksu māktais cilvēks kārtējo reizi izmantoja ierasto metodi – pats zog, bet vaino citus. Bet šoreiz Andis bija izdomājis, ka jāaiziet pie mana tēva uz darbu un jāpasaka tur, ka mans tēvs ir zaglis. Izklausās komiski, ja tas nebūtu traģiski. Tādus brīnumus laikam var izdomāt tikai rūdīts alkoholiķis ar savām atmiekšķētām smadzenēm. Un izdomāja to vismaz pusgadu pēc tam, kad es vairs nebiju nekādā veidā ar viņu kontaktējusies, jo mans numurs bija mainīts. Mans tēvs Andi nav apzadzis, bet otrādi gan ir bijis. Var teikt, ka Andis ir apzadzis manu tēvu, jo visi man nozagtie gredzeni bija pārsvarā laika gaitā mana tēva pirkti un dāvināti manai mammai. Andim nepietika ar to, ka jau pēc Ilmāra Rimšēvica apzagšanas viņš nevis gatavojās atdot nozagto, bet gan izziņoja dažādās iestādēs par Rimšēvica it kā „grēkiem” un nu viņa uzvārds portālos atrodams ne visai labā kontekstā, darot  kaunu pats saviem vecākiem, ģimenes locekļiem (

http://www.delfi.lv/news/national/politics/rimsevics-savas-saimniecibas-parzinim-neatdod-auto.d?id=7749472  un

 http://www.apollo.lv/portal/news/articles/15741/ ), kas velkas viņam līdz jau gadiem. Tagad vēsture ir atkārtojusies. 

Lieki teikt, ka kopš pēdējā zvēresta 2010.gada novembrī, kad Andis zvērēja atdot man nozagto un stāstīja, cik ļoti viņam tas ir svarīgi, nekas nav mainījies. Viņš pat aptaujāja mani, vai es gribēšot saņemt nozagto naudā vai līdzvērtīgā vērtslietā, jo tas, kas nozagts man, sen jau pārdots. Ja tā patiešām būtu viņa goda lieta, tad viņš atrastu iespēju nokārtot savu parādu. Bet viņš neliekas ne zinis. Laikam taisnība tam interneta komentāram pēc raksta par Rimšēvica apzagšanu jau tālajā 2004. gadā, kurā teikts: 
Ramands, 18.03.2004 21:05
Eh... Tik daudz dazjaadu viedoklju... Gribeeju tik veelreiz pateikt, ka Andis ir savdabiigs tipinjsh. Ne paaraak biezji taadus naakas sastapt. Ja nebuutu vinja maaminjas, kas no visiem meesliem velk aaraa, tad vinjsh ja°u sen buutu nonaacis... pie bomzjiem. Zjeel tikai maaminjas.
Un arii savus paraadus vinjsh neuzskata par vajadziigu atdot. Labaakaa gadiijumaa to izdara vinja maaminja.. Vai nav skaisti ??? Es ar taa gribeetu :))

Skatīt turpinājumu un citus notikumus citos ierakstos

Baldones picērijai - fui!

Neesmu liela picu ēdāja un picēriju apmeklētāja, bet tā kā mans dēls ir padsmitnieks, šad un tad nākas piekāpties un ieiet arī kādā picērijā. Apmēram pirms diviem gadiem garāmbraucot iegājām Baldones Novada picērijā, kas patīkami pārsteidza. Bija ļoti gardas picas, samērā laipna apkalpošana. Pēc tam arī internetā lasīju labas atsauksmes. Pagāja divi gadi un atkal tur braucām garām 7.jūnijā. Dēls ieteicās, ka varētu tur kādu picu apēst. Piekritu. Pasūtījām picu, es kafiju un mums kopā bija jāmaksā 8 eiro un 20 centi. Devu 20 eiro gabalā un vēl apvaicājos vai pārdevēja nevēlas, ka iedodu 20 centus, lai vieglāk izdot. Viņa pat neuzskatīja par vajadzīgu man atbildēt, bet sāka man atlikumu skaitīt un bērt naudas šķīvī 2, 5, 10 un 20 centos. Tātad 12 eiro saņēmu tieši divus naudas šķīvjus pilnus ar sīknaudu. Es biju tik apstulbusi, ka nespēju ne vārda pateikt. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja atteikties no pirkuma, ja jau nevar pat pabrīdināt, ka izdos man tādu sīknaudu. Bieži mani pardevēji ir brīdinājuši, ka viņiem nāksies izdot pa vienam eiro vai vēl sīkāk un tad es izlemju vai pirkt jeb kaut kā savādāk mēģināt sakombinēties. Arī todien Baldonē mēs būtu pa visiem makiem kaut kā tos 8 eiro kopā savākuši, bet pārdevēja uzskatīja par labāku vispār nesaruāties. Jāsaka, ka arī kafija tur bija nebaudāma, ūdeņaina un bez kafijas garšas un smaržas. Dēls teica, ka pica arī neesot bijusi tāda, kāda tur cepta agrāk. Vismaz divus klientus viņi ir zaudējuši.