Ar visu iepriekš aprakstīto
notikumi, kuros iesaistīts Andis Meisters, nav beigušies. Nu jau pagājis
ilgāks laiks kopš man zināmā pēdējā notikuma. Ne man laiks bijis, ne
vēlēšanās par šo zagli domāt, ja vien tas mani pašu un manu tēvu nebūtu
skāris. Jāsaka, ka šis nu ir tas tipiskākais gadījums, par kuru var
teikt, ka cilvēks zāģē zaru, uz kura pats sēž un arī to, ka pats savā
acī neredz pat ziloni.
Andis
laikam nespēja sagremot to, ka pēc kārtējā delīrija, pēc kura man tika
uzvelti visi pasaules grēki un paziņots, ka viņa brālis Ar****s mani
labprāt nožņaugtu (varbūt tu, Andi, to noliegsi, jo ar atmiņu dzērumā
tev tā pašvaki), beidzot nolēmu viņu pasūtīt un mainīt savu telefona
numuru. Diezgan biju atklausījusies pa četriem gadiem nepamatotos
ķērcienus un fantāzijas, jo šis cilvēks neprot lietas izrunāt, pārbaudīt
faktus, bet gan gāž pa taisno virsū visas samazgas tam, kam to
visvieglāk izdarīt. Bet varbūt vienkārši šis kompleksu māktais cilvēks
kārtējo reizi izmantoja ierasto metodi – pats zog, bet vaino citus. Bet
šoreiz Andis bija izdomājis, ka jāaiziet pie mana tēva uz darbu un
jāpasaka tur, ka mans tēvs ir zaglis. Izklausās komiski, ja tas nebūtu
traģiski. Tādus brīnumus laikam var izdomāt tikai rūdīts alkoholiķis ar
savām atmiekšķētām smadzenēm. Un izdomāja to vismaz pusgadu pēc tam, kad
es vairs nebiju nekādā veidā ar viņu kontaktējusies, jo mans numurs
bija mainīts. Mans tēvs Andi nav apzadzis, bet otrādi gan ir bijis. Var
teikt, ka Andis ir apzadzis manu tēvu, jo visi man nozagtie gredzeni
bija pārsvarā laika gaitā mana tēva pirkti un dāvināti manai mammai.
Andim nepietika ar to, ka jau pēc Ilmāra Rimšēvica apzagšanas viņš nevis
gatavojās atdot nozagto, bet gan izziņoja dažādās iestādēs par
Rimšēvica it kā „grēkiem” un nu viņa uzvārds portālos atrodams ne visai
labā kontekstā, darot kaunu pats saviem vecākiem, ģimenes locekļiem (
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/15741/ ), kas velkas viņam līdz jau gadiem. Tagad vēsture ir atkārtojusies.
Lieki
teikt, ka kopš pēdējā zvēresta 2010.gada novembrī, kad Andis zvērēja
atdot man nozagto un stāstīja, cik ļoti viņam tas ir svarīgi, nekas nav
mainījies. Viņš pat aptaujāja mani, vai es gribēšot saņemt nozagto naudā
vai līdzvērtīgā vērtslietā, jo tas, kas nozagts man, sen jau pārdots.
Ja tā patiešām būtu viņa goda lieta, tad viņš atrastu iespēju nokārtot
savu parādu. Bet viņš neliekas ne zinis. Laikam taisnība tam interneta
komentāram pēc raksta par Rimšēvica apzagšanu jau tālajā 2004. gadā,
kurā teikts: Ramands, 18.03.2004 21:05
Eh... Tik daudz dazjaadu viedoklju... Gribeeju tik veelreiz pateikt, ka Andis ir savdabiigs tipinjsh. Ne paaraak biezji taadus naakas sastapt. Ja nebuutu vinja maaminjas, kas no visiem meesliem velk aaraa, tad vinjsh ja°u sen buutu nonaacis... pie bomzjiem. Zjeel tikai maaminjas.
Un arii savus paraadus vinjsh neuzskata par vajadziigu atdot. Labaakaa gadiijumaa to izdara vinja maaminja.. Vai nav skaisti ??? Es ar taa gribeetu :))
Skatīt turpinājumu un citus notikumus citos ierakstos
Uz reiz paskaidrošu ka pazīstu Meistera kungu no jaunības dienām tādu pašu papīra smērētāju cunftes zelli kā es ar to atšķirību ka viņam kaut kādā neķītrā vīzē bija izdevies sākotnēji sasniegt nedaudz vairāk. Afišējot sevi kā tiešu un godīgu taisnības cīnītāju bet no manis kā Rīgas čaļa vienkārši vērtēts kā nepamatoti lecīgs. Visa viņa literārā varēšana izpaudās kā iešana ciemā pie Ņurbuļa ar kliņģerīšu tinktūru cienastam. Un dzēriena ''skrūve'' kategorisku pieprasīšanu (vairāk kārt) pagrabiņā ''Gaudeamus'' kur uz atvadām ''aizņēmās'' 8 rubļus nekavējoties gan godīgi paziņojot ka nekad tos neatdošot. Tā teikt jau 1987.gadā varēja novērot ka Andis pie zināma ''dziras'' tilpuma organismā palika par nepievilcīgu lupatu.
AtbildētDzēst