Šodien kārtējais izlēciens, ko pastrādājis Andis Meisters. Aiznesis manai draudzenei paša fotografētas manas bildes un kad draudzene viņam piezvana un apjautājas, kāpēc viņš tur vēl viņu pin iekšā, viņš pieprasa, lai es izņemot no interneta riebeklības, ko es esot par viņu sarakstījusi. Bet kur tad ir tās riebeklības? Vai tās, ka viņš ir mani apzadzis? Vai tās, ka viņš ir arī citus apzadzis? Nu, ja tās ir riebeklības, tad jau pats vien tās ir laika gaitā sastrādājis, bet tagad no tām kautrējas. Un kāpēc tad neprasa portāliem Delfi, Apollo un Tvnet, lai izņem riebeklības, kas par viņu rakstītas? Tur grūtāk kaut ko pieprasīt? Patiesībā šis cilvēks terorizē laiku pa laikam mani jau divus gadus. Tagad viņš sācis terorizēt arī manu ģimeni un draugus un draud to darīt vēl un vēl.
Andi, Andi, un tu vēl gribi ar mani runāt? Vai tad ar tevi var runāt? Vai tu vispār proti runāt un kaut ko risināt bez kliegšanas, draudēšanas, lamu vārdiem? Vai tu nesaproti, kāpēc es jau 2 gadus nereaģēju uz tavām rupjībām un draudiem īsziņās? Ja pirms tam es biju tā, kas vienmēr centās visu izrunāt, nolīdzināt, tad nu es esmu sapratusi, ka tam nav bijusi nekāda nozīme. Ja tu tiešām kaut ko vēlies risināt, tad to jādara savādāk. Nevis jānes manas bildes citiem cilvēkiem, uz ko tev nav nekādu tiesību.Vai tu esi aizmirsis, ka man arī ir gan manas, gan arī tavas tādas pašas bildes? Un kas būtu, ja es tās sāktu visiem izsūtīt? Man gan negribas tērēt naudu tintei, aploksnēm, papīram. Un vēl. Labi, pieņemsim, ka es pēc tava pieprasījuma visu uzrakstīto izdzēšu. Un ko tu soli no savas puses? Atdosi man to visu nozagto, ko vēl neesi atdevis? Okei, par tādu maiņu es varētu padomāt. Laikam tu nesaproti to, ka ar diplomātiskām sarunām var daudz ko panākt, bet ne jau ar draudiem un šantāžu.
Izskatās, ka tu esi aizmirsis pašu galveno un būtiskāko visā šajā lietā - kāpēc tā vispār ir izcēlusies. Savā atriebības kārē tu divus gadus perini visādus atriebes variantus, kuru laikā esi paspējis aizmirst pirmsākumus. Tu jau biji tas, kas mani apzaga, kas liedzās, kas negribēja neko atdot un tā arī neesi atdevis vēl joprojām. Tev vieglāk atriebties nekā cilvēcīgi nokārtot savas saistības.
P.S. Bija man tev, Andi, uzrakstīta vēstule augustā, kuru nenosūtīju. Varbūt kādreiz to saņemsi, ja uzskatīšu, ka tev to tomēr vajadzētu izlasīt.
Papildināts 8. oktobrī, 2012
Šodien atskanēja telefona zvans manai mammai atkal ar kārtējo muļķīgo prasību, lai izdzēšu no interneta to, kur esmu aprakstījusi kā Andis mani apzadzis, nosaucot to par riebeklību. Pats zog un sauc to par riebeklību un pats no tā vēl kautrējas. Dīvains īpatnis.
Turpmākās dienas
Manas mammas dzīvoklī atskan neskaitāmi telefona zvani, kur neviens nerunā. Man jau bija skaidrs, ka ir vēlme laikam dabūt manu tēvu pie telefona. Ko tad, Andi, nerunāji, kad satiki manu tēvu pie mājas ieejas durvīm? Vieglāk tā telefoniski draudēt un šantažēt? Vienu reizi laikam neizturēja pa tukšo zvanīt un apvaicājās pēc mana tēva, bet kad viņam jautāja, kas tad tur zvana, klausuli nometa. Diegabiksis!
Andi, Andi, un tu vēl gribi ar mani runāt? Vai tad ar tevi var runāt? Vai tu vispār proti runāt un kaut ko risināt bez kliegšanas, draudēšanas, lamu vārdiem? Vai tu nesaproti, kāpēc es jau 2 gadus nereaģēju uz tavām rupjībām un draudiem īsziņās? Ja pirms tam es biju tā, kas vienmēr centās visu izrunāt, nolīdzināt, tad nu es esmu sapratusi, ka tam nav bijusi nekāda nozīme. Ja tu tiešām kaut ko vēlies risināt, tad to jādara savādāk. Nevis jānes manas bildes citiem cilvēkiem, uz ko tev nav nekādu tiesību.Vai tu esi aizmirsis, ka man arī ir gan manas, gan arī tavas tādas pašas bildes? Un kas būtu, ja es tās sāktu visiem izsūtīt? Man gan negribas tērēt naudu tintei, aploksnēm, papīram. Un vēl. Labi, pieņemsim, ka es pēc tava pieprasījuma visu uzrakstīto izdzēšu. Un ko tu soli no savas puses? Atdosi man to visu nozagto, ko vēl neesi atdevis? Okei, par tādu maiņu es varētu padomāt. Laikam tu nesaproti to, ka ar diplomātiskām sarunām var daudz ko panākt, bet ne jau ar draudiem un šantāžu.
Izskatās, ka tu esi aizmirsis pašu galveno un būtiskāko visā šajā lietā - kāpēc tā vispār ir izcēlusies. Savā atriebības kārē tu divus gadus perini visādus atriebes variantus, kuru laikā esi paspējis aizmirst pirmsākumus. Tu jau biji tas, kas mani apzaga, kas liedzās, kas negribēja neko atdot un tā arī neesi atdevis vēl joprojām. Tev vieglāk atriebties nekā cilvēcīgi nokārtot savas saistības.
P.S. Bija man tev, Andi, uzrakstīta vēstule augustā, kuru nenosūtīju. Varbūt kādreiz to saņemsi, ja uzskatīšu, ka tev to tomēr vajadzētu izlasīt.
Papildināts 8. oktobrī, 2012
Šodien atskanēja telefona zvans manai mammai atkal ar kārtējo muļķīgo prasību, lai izdzēšu no interneta to, kur esmu aprakstījusi kā Andis mani apzadzis, nosaucot to par riebeklību. Pats zog un sauc to par riebeklību un pats no tā vēl kautrējas. Dīvains īpatnis.
Turpmākās dienas
Manas mammas dzīvoklī atskan neskaitāmi telefona zvani, kur neviens nerunā. Man jau bija skaidrs, ka ir vēlme laikam dabūt manu tēvu pie telefona. Ko tad, Andi, nerunāji, kad satiki manu tēvu pie mājas ieejas durvīm? Vieglāk tā telefoniski draudēt un šantažēt? Vienu reizi laikam neizturēja pa tukšo zvanīt un apvaicājās pēc mana tēva, bet kad viņam jautāja, kas tad tur zvana, klausuli nometa. Diegabiksis!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru